20 novembris
Gala uzvedums: Veltījums Maijai Pliseckai
Viencēliena izrāde "Karmenas svīta"

Labākie Marijas un Mihaila teātru dejotāji šo projektu radījuši, lai pieminētu vienu no izcilākajām 20. gadsimta balerīnām, - programmā ietverta viencēliena izrāde «Karmenas svīta» un Maijas Pliseckas repertuāra labākie numuri.

Maija Plisecka (1925. – 2015.) bija neatvairāma visās lomās, no Odetas-Odīlijas «Gulbju ezerā» un Kitrijas «Donā Kihotā» līdz Eginai «Spartakā» un Annai Kareņinai. Taču par viņas dzīves galveno baletu kļuva «Karmenas svīta». Šedevra dzimšana nebija vienkārša: Plisecka nejaudāja Padomju Savienībā atrast horeogrāfu, kurš spētu uz skatuves dēļiem pārcelt Prospēra Merimē noveli, un komponistu, kurš būtu gatavs sacensties ar Žoržu Bizē – operas «Karmena» autoru. Viņai bija jau četrdesmit, kad balerīnas sapnis beidzot tika piepildīts. Kad Maskavā viesojās Kubas nacionālais balets, Plisecka saprata – viņas «Karmenu» iestudēs Alberto Alonso. («Kopš pašas pirmās dejotāju kustības jutos kā čūskas sadzelta. Līdz starpbrīdim sēdēju uz nokaitēta krēsla. Tā bija Karmenas valoda. Tā bija viņas plastika. Viņas pasaule,» atcerējās balerīna.) Arī mūzikas jautājums tika izlemts visdabiskākajā veidā. Maija Plisecka uzrunāja savu dzīvesbiedru Rodionu Ščedrinu, un viņš, kaut sākumā skeptiski noskaņots, metās darbā pāri galvai, aptuveni trīs nedēļās sarakstot ģeniālu – kā rādīja laiks – operas partitūras pārlikumu jaunam, neparastam sastāvam: stīgām un 47 sitaminstrumentiem.

310px-a3cd1e685bcdbd451ac2c99daa0c6964.jpg
1967. gadā Pliseckas Karmena pirmoreiz kāpa uz Lielā teātra skatuves dēļiem. Un «Karmenas svīta», kuras pirmizrāde izraisīja kā PSRS kultūras ministres, ļoti ietekmīgās Jekaterinas Furcevas, tā arī vienkāršo pilsoņu sašutumu (otrie neslinkoja – uzrakstīja ap 2000 naidīgi noskaņotu vēstuļu visaugstākstāvošajām kultūras instancēm), uzreiz, kopš pirmajiem uznācieniem, kļuva par kulta izrādi. Neko spilgtāku un erotiskāku (kaut arī daudzas efektīgas ainas cieta no cenzūras «šķērēm») padomju baleta publika savu mūžu nebija redzējusi…

Loma un tās izpildītāja skatītāju apziņā saaugās tik cieši, ka pēc Maijas Pliseckas dejot «Karmenas svītu» uzņēmās vien retā. Ar citu horeogrāfiju – jā, citās pasaules daļās – lūdzu! Bet tikai 2005. gadā, kad Lielajā teātrī tika svinēta Pliseckas 80 gadu jubileja, galvenais baletmeistars Aleksejs Ratmanskis ar viņas svētību atkal cēla «Karmenas svītu» Krievijas galvenās skatuves prožektoru gaismā. Sākumā titullomu dejoja tikai Marija Aleksandrova. Vēlāk savu traktējumu piedāvāja Svetlana Zaharova un Uļjana Lopatkina. 2010. gadā «Karmenas svītu» iestudēja Marijas teātrī. Maija Plisecka bija laimīga. Reiz, strīdoties ar biedreni Furcevu, viņa bija paziņojusi: «Karmena dzīvos, kamēr dzīvošu es.» Tagad liktenis ļāva viņai teikt citādi: «Es miršu. Karmena paliks.»

Biļetes: Bilešu Paradīze

Rīkotājs: Art Forte SIA
Reģ. Nr.: 50003780491
http://www.artforte.lv

Laiks: 2018. gada 17. decembris, 19:00
Vieta: Opera Lielā zāle - Rīga, Aspazijas bulvāris 3.

XO FM
Feel The Music!
PROGRAMMA: Ziemas Džezs
\ \
STATION:
XO FM
Playlist
Schedule
All Stations